Birka: auto izpēte pie pirkšanas

Padomi – kā iegādāties labu lietotu auto.

Šī ir aktuāla tēma, agrāk vai vēlāk ar to būs saskāries katrs, un lielais auto tirgotāju un sludinājumu skaits arī liecina par to, ka lietotie auto ir vairāk kā vajag, nāc un pērc, vai “pērc un brauc”. Cik tālu nobrauks – tas jau ir cits jautājums.

Šajā rakstā padalīsimies ar savu pieredzi, kas un kā notiek lietoto auto tirgū, kam pievērst uzmanību, kādas ir iespējamās kļūdas, no kā uzmanīties, kā labāk izvēlēties savu sapņu auto.

Par auto nobraukumu – īsts, oriģināls, liels vai mazs

Pērkot vecāku auto, ierasts jau ir īpaši nobraukumam nepievērst uzmanību – samierinoties ar to, ka visi rādītie skaitļi būs sameloti. Tā vietā pētīt auto kopējo tehnisko stāvokli, izjautāt par veiktajiem remontdarbiem un apzināt nākotnē veicamos. Šādi var pirkt auto par minimālām izmaksām, ar mērķi – nobraukt ar to līdz nākošajai tehniskajai apskatei, vai maksimums, 2-3 gadus, līdz auto sabojāsies tik tālu, ka neatmaksāsies to remontēt.

Bet mūsu ieteikums, tomēr būtu pievērst uzmanību auto nobraukumam, kā vienam no galvenajiem faktoriem. Ir vesela zinātne, un filozofija – kā izsecināt cik ticams vai neticams ir nobraukums, katram auto ražotājam, modelim, ir savas īpatnības nolietošanās, nolietojuma izskatā, kādam noplīst stūre pēc 100 tūkstošiem, kādam pēc 200, citam turās arī 300+. Vispārīgi var pieņemt, ka labi uzturēts auto, bez vandālisma salonā, var izskatīties gandrīz kā jauns, vai tuvs jauna stāvoklim arī pie 200 un 300 tūkstošu nobraukuma, atkarībā no tā cik saudzīgi braucējs pret to izturējies. Atsevišķas auto markas vizuāli noveco ātrāk – citroen, reno, dacia, daļa japānas auto u.c. Atsevišķas auto markas ir ar kvalitatīvākiem salona materiāliem, piemēram, audi, mercedes, bmw, volvo u.c. kas ilgāk spēj turēties pretim laika un nodilšanas zobam.

Zinot šo, var saprast arī to, ka tādam auto ar pietiekami labi saglabājušos salonu un vizuālo izskatu, tirgotājs var nogriezt savus 100 tūkstošus nost, un pircējs netiks gudrs – viņam auto izskatīsies kā labi saglabājies, maza nobraukuma auto, ar vietām izsēdētu salonu. Piemēram, auto Subaru Impreza, ar 290 000 oriģināliem km, ar labu, akurātu, gandrīz kā jaunu, salonu – pircējam neradīsies ne mazākās aizdomas, ja odometrā būs notīts nobraukums un tur būs, piemēram, 160 000 km.

Ja nodiluma pazīmju tikpat kā nav –

Daļu no nobraukuma viltojumiem atklāj paši auto pārdevēji, piemēram, sludinājumā pie auto ar 150 000 km nobraukumu rakstot, ka “viss ir ļoti labi saremontēts, auto vienmēr laikā apkopts un pirms 10k dzinējam mainītas šāles, mainīts izpūtējs, mainīta motora ķēde” (vai veikts cits nopietns dzinēja remonts, kuri parasti, normālos apstākļos, nav nepieciešami pirms 200-300 un vairāk tūkstošu nobraukuma). Uzjautājiet kādam meistaram, kurš pazīst konkrēto auto marku, un visdrīzāk, viņš Jums pateiks, ka šiem auto līdz 200 000+ vispār nav nekādu darbu jāveic motorā, kārbā vai citos agregātos. Ja šādi remonti ir veikti – tā ir ļoti droša zīme par nobraukuma viltojumu. Īsāk sakot – ja ir zināma auto servisa vēsture, vai vēsture ko stāsta pats auto pārdevējs, tad labs auto pazinējs, vai mehāniķis, var Jums ļoti labi pakonsultēt par šo auto – kas ir kas.

Un attiecīgi – automašīnām, kuras ir salīdzinoši izturīgas – kā piemēram, Latvijā iecienītie Volvo – V70, XC70, XC90 utml. – tiem ir tīri izturīga virsbūve, kas labi izskatās vizuāli, arī vairāk vai mazāk izturīgi dzinēji, kas nobrauc 600 tūkstošus un vairāk. Ja šāds auto gadās pārpircēja rokās, ar oriģināliem 420 000 km uz odometra, tad tirgotājam rodas ļoti liels kārdinājums šo nobraukumu samazināt, vismaz līdz 250 000 km, kurš izklausās jau krietni optimistiskāk – “sak, Tev vēl visa dzīve priekšā!” “Braukšanas vaina, tik braukt un braukt, vēl savus 250 tūkstošus!” Šādu auto ekspluatējot – no oriģināliem 420 braukt līdz 520 un 620 – tas draud ar visu auto agregātu sarakstu, mezglu remontēšanu, stūres reikas, ātrumkārbas, dzinēja remonti, lielāki vai mazāki. Tātad, nopērkot auto par tādu cenu, par kādu tam auto ir jābūt bezproblēmu braucamrīkam – rezultātā ir auto, kura remontā var katru gadu pa tūkstotim pusotram ieguldīt.

Un ir medaļas otra puse – pazīstamam meistaram bija WV busiņš, ar oriģinālu 800 000km nobraukumu. Kāpēc gan nebraukāt apkārt ar šādu skaistu skaitli spidometrā, vēl jo vairāk, ja nav plānots auto pārdot un uz pārdošanu trekni nopelnīt? Atbilde ir – apdrošinātāji. Lai arī šis busiņš izskatās svaigs, ņiprs, vizuāli nekādi nav nosakāms tā lielais nobraukums – apdrošināšanas gadījumā, kompensācija par šādu auto, tā vērtība tiks aprēķināta nožēlojami maza, un busiņa īpašnieks ar apdrošinātāja izsniegtajiem 300 eiro varēs doties meklēt jaunu tādu pat busiņu, ar tādu pat nobraukumu, identiskā stāvoklī utt utt. Lai gan, saprotams, auto reālā vērtība, ja tas ir labā darba un vizuālā kārtībā – ir ievērojami vērtīgāka. Tā nu šis auto īpašnieks, gribot negribot, izlēma nomainīt auto paneli ar kilometrāžas rādījumiem. Protams, tas neliedz viņam par šo izstāstīt nākošajam busa īpašniekam – skaidri un gaiši izstāstot līdzšinējo nobraukumu, sasummējot veco un jauno odometru, nemaldinot cilvēku.

Iespējams, laika gaitā mazināsies nobraukumu viltošana Latvijā, Vācijā tā jau šķiet, būs gandrīz pilnībā izskausta, un, ja vēlaties labu auto, ar kuru braukt 5 gadus un vairāk, vērts apskatīt Vācijas plaču piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Vācijā auto tirgo liela daļa dažādas tautības cilvēku, nopirkt auto no īsta dzimuša vācieša, pirmā un oriģinālā auto īpašnieka ir liels retums un veiksme, parasti lielākā daļa auto tirgus ir pārpircēju ziņā. Skaidrs, ka arī Lietuvā var meklēt no Vācijas atvestus auto, daļu – ar oriģināliem nobraukumiem.

Nobraukums ir svarīgs auto parametrs, tā dzīvības rādītājs – cik tas ir jau nobraucis, cik vēl ir atlicis, jo mūžīgs jau nav nekas. Katram auto ir savs kalpošanas ilgums, savi remontu intervāli, citiem jāmaina sajūgs, ķēde, ik pēc 100 vai 200 tūkstošiem kilometru, citiem jāremontē automātiskā ātrumkārba, pēc 200 vai 300, vai 400 tūkstošiem, kādam jāveic motora kapitālais remonts jau pēc 250 000 km, kādam motors bez iejaukšanās tajā ripo 500 un vairāk tūkstošus. Ja esat noskatījuši konkrētu auto modeli, par tā īpatnībām vislabāk jautāt meistaram, Mobilais Autoserviss labprāt konsultēs arī pie auto iegādes un izvēles.

Nobraukuma slēpšana izmantojot auto daļēju pārbūvi, salona u.c. elementu pārmontēšanu no kādiem avārijās cietušiem, maza nobraukuma auto – tā tiek darīts, un tā ir izplatīta prakse, bet visam ir savs racionāls pamats – arī avārijā cietuša auto salons u.c. nebojātās detaļas ir ar savu tirgus vērtību – reti tās dabonamas par velti. Un ja nobraukto auto vēlas “uzfrišināt” – mainot pedāļus, stūri, paneļus, rokturus, sēdekļus, ātrumsviru, podziņas, bardačokus, tepiķīšus un citas daļas – to izmaksas plus darbs, sastāda kaut kādu zināmu summu, kura būs jāliek klāt pie šī “uzlabotā” auto cenas. Un ne vienmēr šis darbs sevi attaisno. Ja auto ir vecāka gadu gājuma, virs 10 vai 15 gadiem, un tā cena mazāka par 10 000 eiro, tad gandrīz droši var teikt, ka šāda detaļu nomaiņa būs retums, lielākoties neviens to nedarīs, tas nav izdevīgi. Bet, ja auto ir ar lielāku cenu, kāds jaunāka gada gājuma auto, vai ekskluzīva tipa auto, tur, pie 17 tūkst. auto cenas, pieskaitīt klāt 1 tūkstoti par jaunu/mazlietotu salonu u.c. sīkdetaļām, lai notītu odometru un auto cenu vēl vairāk paceltu – tur, iespējams, auto pārpircējs labprāt papūlēsies.

Tātad, ir attiecīga gada gājuma auto, attiecīgas cenas auto, kur ar odometra mānīšanu un salona, detaļu pārmontēšanu no jaunākiem auto, nav racionāla pamata nodarboties, un Jūs varat iegūt oriģinālu auto, kādu redzat – tāds arī tas ir. Un protams, pastāv liela iespēja – ka šim auto šīs lietas, mānīšana ir veikta jau krietni senāk, kad tas vēl bija 5 gadus jauns auto.

Parasti arī ir tā, ka šāda nobraukuma slēpšana, mainot detaļas, nepaliek bez pēdām – rūpīgi izpētot auto, var atrast, ka kaut kas ir piemirsts, vai arī – ka ir skrūvētas vaļā skrūves, kurām kopš montēšanas rūpnīcā – nebūtu jābūt aiztiktām vispār. Tātad, varat jautāt pārdevējam, kas te ir darīts, kādi remontdarbi veikti un kāpēc.

Nobraukuma viltošanu varat uzskatāmi aplūkot pašķirojot auto sludinājumus pēc gada un pēc nobraukuma, un lai nobraukumi būtu lielāki – virsbūvi norādiet kā busu, vai mikroautobusu – redzēsiet, ka 3-5 gadu laikā busiņš spēj nobraukt 300 000 kilometrus un pat vairāk, bet ja palūkosiet 10-15 gadu padzīvojušus busiņus – redzēsiet līdzīgus skaitļus, vai pat mazākus – 250-300 tūkst. nobraukumu, un ja palūkosiet senākus auto – kādus 20 gadīgus busus – tavu brīnumu – te būs vesels saraksts ar labiem, brīnišķīgiem mazbrauktiem busiem, ar 200-290 tūkstošu noskrējienu! Tātad, agrākos laikos ar busiņiem cilvēki brauca tikai sestdienās pēc maizes un piena, bet pēdējos 5 gados, gan busu braukšana ir uzņēmusi neredzētus apgriezienus, ar busiem brauc kurjeri, piegādātāji, transporta uzņēmumi, pa 100 tūkstošiem gadā. Humors – bet balstīts realitātē. Laba ilustrācija tam, cik nobraukumu tīšana ir izplatīta, un kādos, prātam neaptveramos apjomos tā notiek. Tas pats arī ar citiem auto modeļiem, vērts papētīt un padomāt. Un, ja meklējat jaunu/veco auto, vai vecu /jaunu auto – veca gada automašīnu ar tiešām mazu, īstu, oriģinālu nobraukumu – tāds būs viens no simta, nepieciešama meklēšana, pētīšana darbs un laba veiksme.

Lietoto auto pasaule

Ja vēlaties atrast labu auto – ir jāmeklē, un šī meklēšana ir līdzīga adatas meklēšanai siena kaudzē, vai zelta gredzena atrašanai atkritumu izgāztuves kalnā – tas nav nereāli, bet meklēšana prasa darbu, laiku, rūpes, steiga nav labs sabiedrotais, un labs ķēriens, labi auto ir maz. Lielākā daļa, nospiedošais vairums automašīnu ir bēdu bēdas, lielākas un mazākas bēdas, ķibeles, izdevumi, remonti, neiešana, nedarbošanās utt.

Un lielākā daļa auto, kas ir pārdošanā – ir no pārpircējiem, un auto tirgotājiem. Tas nozīmē gan to, ka auto cena ir palielināta iekļaujot tajā tirgotāja interesi, peļņu, gan arī to, ka auto ir “apkopts” izmantojot auto tirgotāju viltības un knifus – lai tas izskatītos jaunāks un svaigāks, kā arī to, ka ļoti iespējams, un visdrīzāk, būs viltots arī nobraukums. Rumbulā un citos plačos staigājot – uzkrītoši acīs durās brūnās riepu malas, kas iespeķotas ar kādu līdzekli, lai riepas izskatītos brašāk, svaigāk. Lielais vairums ir ar pulētām lampām, kuras drīz vien atkal sadzeltēs, daudziem auto ir pulētas virsbūves – tas rada jauna, spīdīga auto sajūtu – kā tikko no salona. Bet palūkojoties tuvāk – pie arkām vai sliekšņiem jau manāma rūsa… Pircēju apmānīšanas industrija, apmānīšanas prasmes ir slīpētas gadu desmitiem, to dara profesionāļi. Savukārt Jūs, kā pircēji, ja arī sava mūža laikā būsiet pirkuši 10 automašīnas – ne tuvu nebūsiet tik profesionāli, kā pārdevēji, kuri iztirgojuši tūkstošiem auto, apvārdojuši un apmānījuši tūkstošiem pircēju. Protams, ar šo nav jāsaprot, ka visi auto tirgotāji ir krāpnieki, visi noteikti nav – jāatrod tos kuri nav, un no tiem jāpērk auto.

Auto markas un modeļa izvēle

Lai arī visām ir riteņi, stūre, motors un sēdekļi, tomēr auto ļoti ievērojami atšķiras, ne tikai tehnisku un vizuālu parametru ziņā – bet vēl arī sociāl-psiholoģisku “parametru” vai priekšstatu ziņā. Sabiedrībā cilvēki ir iemīļojuši tādu priekšstatu, ka ar Volvo jau brauc tikai pensionāri vai ģimenes galvas ar lieko svaru, ka ar Bmw brauc jaunieši un visi “krutie”, ka franču auto ir priekš “mīkstajiem”, vai ka Opelis tā rūsē, ka klusā vasaras naktī var dzirdēt kā rūsa birst zemē, ka Mercedess nav saremontējams un uzturams, ka Toijota ir nenobraucama un tā tālāk. Ja mēs gribam sekot sabiedrības aizspriedumiem un savu dzīvi iekārtot saskaņā ar tiem – tad mums nāksies izvēlēties Bmw markas auto, turklāt kādu specifisku modeli, varbūt ar pilnpiedziņu un lielu klīrensu, un šādi ierobežojot sevi auto izvēlē, adatas siena kaudzē – jeb laba, dzīva auto atrašana par pieņemamu cenu – kļūs vēl jo daudzkārt grūtāka. Līdzīgi arī varat pamēģināt sameklēt kādu Volvo ar pilnpiedziņu un nobraukumu mazāku par 200 tūkstošiem.

Īsāk sakot, ir auto markas un modeļi, kuri dažādu iemeslu, bieži vien, psiholoģisku iemeslu dēļ, ir tautā populāri, un iecienīti, pieprasījums pēc tiem ir liels, bet piedāvājums tirgū mazs, jeb mazs ir labu auto skaits, sliktus, protams, atradīsiet pa pilnam. Psiholoģiskie iemesli, aizspriedumi un stereotipi auto izvēlē ir viens no faktoriem, kas apgrūtina, sarežģī auto izvēli, nereti sadārdzina to, un sagādā problēmas arī turpmākajā ekspluatācijā. Aplūkosim dažus mītus – to, ka volvo ir uzticams un izturīgs – viss atkarīgs no nobraukuma, bet remontos tas nemaz nav lēts, kā arī, nav neplīstošs, varbūt virsbūve ir tā, kas kalpos ilgi, bet dažādus agregātus var nākties mainīt biežāk, un ekspluatācijas izmaksas var nebūt zemas. Kāds 2003. gada V70 ar izturīgo d5 dīzeli var murrāt un braukt bez bēdu, gadiem ilgi, kamēr apniks Jums kā veca nāve. Kāds 2012 gada XC var prasīt apaļas summas visiem labi pazīstamajā viskomuftes remontā u.c. remontos. Mercedess – nesamaksājami dārgs uzturēšanā – bet kāds 2003-2009. gada E klases eksemplārs ir ne tikai komfortabls, bet arī demokrātisks detaļu cenās un mezglu izturībā. Daļa nievā franču auto, bet arī tiem ir modeļi, kuri ļoti labi, uzticami kalpo, lēti remontējami un komfortabli, mīksti braukšanā. Tādēļ, viens labs padoms – atteikties no stereotipiem, atteikties no aizspriedumiem – skatīties uz realitāti, kāda tā ir. Vai piemērs par Bmw – stilīgs, seksīgs, jauniešu un visu enerģisko, sportisko, moderno un veiksmīgo cilvēku auto – protams, atkarīgs no modeļa, bet, ja esat tik stilīgs, veiksmīgs un īpašs, un sportisks – kādēļ neizcelties no pārējiem (švakajiem neveiksminiekiem) vēl vairāk, neuzņemties vēl lielāku līzingu un nebraukāt ar Porsche, vai Maserati, vai Jaguāru? Ir vēl liels saraksts ar auto, kas ir ātrāki, jaudīgāki, ar izteiksmīgāku dizainu.

Senču teiciens – neskati vīru pēc cepures, labi attiecināms uz auto izvēli – ne viss kas spīd (uzpulēts, nomazgāts) ir labs. Kas ir īstenībā labs, un atbilstošs katra individuālajām vajadzībām – ir jāpēta, jāpameklē.

Kaulēšanās

Ir ļaudis, kam uz kaulēšanos ir lielāks, iedzimts talants, un tas varbūt nav ne slikti ne labi. Latvijā ierasts ir neaizrauties ar kaulēšanos, bet, ir situācijas, kur veselīga kaulēšanās noder. Piemēram, skatoties uz automašīnu cenām – rodas jautājums – kā tad šīs cenas rodas, kurš tās izgudro? Vai cenas nosaka kāda Latvijas valsts meteoroloģijas un cenu pārvalde? Kāds Eiropas attīstības fonds? Ne tuvu tam. Cilvēks, kurš vēlas pārdot savu auto – aplūko, intereses pēc, tāda paša modeļa, līdzīga gada, citus auto sludinājumus un to cenas, un nospriež – tā, mans auto ir drusku tāka svaigāks, nekā tie kas sludinājumos jau ir, varbūt maķenīt mazāk rūsas, smukāks salons, lielāks motors – likšu apmēram līdzīgu cenu, nu vai par kādiem simtiem lielāku. Un tālāk seko reālā tirgus izpēte – monitorings – sludinājums stāv, makšķere ir izmesta – vērojam pircēju aktivitāti. Ja ilgu laiku nevienam šis auto neinteresē – par tādu cenu – pārdevājs liek jaunu sludinājumu, ar drusku mazāku cenu. Gaida atkal. Un tā uz priekšu. Saprotot to, ka šādai cenu noteikšanai nav zinātniska un objektīva pamata – cik kuram viņa auto ir mīļš, tik arī to novērtē – nav aplami arī mazliet pakaulēties, jeb piedāvāt savu cenu, pasakot pārdevējam, cik esat naudu sakrājuši, un gatavi kaut šovakar braukt un pirkt. Citreiz tas nestrādā – pārdevējs cieši turas pie sava auto, un gaidīs vēl pusgadu, uz kādu labticīgu auto ieguvēju. Citreiz tas parāda reālo auto vērtību – cenu, par kādu pircējs ir gatavs to iegādāties, un darījums notiek. Pārdevējs saprot, ka neviens nav apsolījis pēc pusgada šo auto nopirkt par lielo cenu, turklāt auto jau stāvot nepaliek jaunāks, un piekrīt to pārdot, par lētāku cenu, bet kura viņam arī vēl ir pieņamama.

Cenu salīdzināšana

Ar interneta palīdzību, viegli izvēlētajam auto modelim palūkot cenas gan Lietuvā un Igaunijā, gan arī Vācijā. Dažiem auto modeļiem, daļai elektroauto – Lietuvā ir par apaļu tūkstoti un vairāk, lētāka cena, kā Latvijā, kas rosina domāt, ka uzņēmīgi cilvēki, ir nopirkuši Lietuvā šos auto, atveduši uz Latviju, izgājuši Csdd skati un citas procedūras, pievienojuši cenai savus izdevumus un vēlmi pēc peļņas – un tirgo šo auto Latvijā. Un tas protams, nav slikts pakalpojums – Latvijā nopirkt auto tomēr ir ērtā, kā braukt tam pakaļ uz Lietuvu.

Bet cik rāda pieredze ar auto vešanu no citām zemēm – Lietuvas, Igaunijas, tad šīs tuvās kaimiņzemes ir ļoti viegli izbraucamas, dienas laikā auto var atvest tā vai citādāk, visērtāk – uz piekabes. Vācija ir tālāk, prasa 3-5 dienas, daudz laika un arī naudas iziet par ceļa izdevumiem, ar vešanu no Vācijas kaut ko nopelnīt var tie, kas ved daudz automašīnu un regulāri, ja auto vēlaties iegādāties sev, tad varat kopā ar kādu draugu doties uz Vāciju piedzīvojumos, sanāks neliela ekskursija, un varēsiet iegādāties sev iecerēto auto labā stāvoklī, bez rūsas un ar krietni ticamu nobraukumu. Būs iegūts gan labs auto, gan pieredze, ko stāstīt mazbērniem.

Auto tehniskā apsekošana pirms pirkšanas

Būtiski, lai šo apskati veic kāds, kam ir pieredze un saprašana, kas zin ko meklēt, ko klausīties, ko dzirdēt un redzēt. Kā šim auto ir jāuzvedās, ja tas ir kārtībā, un par ko liecina krakšķi, trokšņi, vibrācijas, dūmi, putas eļļā, vai nogulsnes tosolā. Mobilais Autoserviss veic šādu pakalpojumu – apskata, izpēta auto pirms pirkšanas, dod savu slēdzienu. Tā ir zināšanu un pieredzes bāze, kas krāta gadiem, to nevar aprakstīt dažos teikumos, kā vieglu instrukciju – “3 soļi, kā diagnosticēt auto”.

Ja tomēr veicat auto apskati pašu spēkiem, ir daži ieteikumi, ko varam rekomendēt.

1. Auto virsbūve – tā ir automašīnas dārgākā daļa, ja rūsa ir sākusi izplesties, tā pati no sevis neapstāsies, un laiku pa laikam metinot sliekšņus, metinot arkas, un raizējoties vēl par simts tamlīdzīgām nebūšanām – jārēķinās, ka lietderīgais auto mūžs ir ievērojami apdraudēts, ja ir rūsa, arī tālākpārdošanas vērtība – ļoti švaka, izdevumi par virsbūves remontu nav lēti, un šim procesam nav īsti laimīgu beigu – var remontēt, braukt, remontēt, atkal braukt, bet agrāk vai vēlāk virsbūve būs pagalam, tā, ka vairs nav ko remontēt. Tādēļ, jāmeklē auto bez rūsas, vai jābūt kādam skaidram plānam ko ar to iesākt, vai Jums ir kāds bezmaksas metinātājs pazīstams, vai kāds cits risinājums. Un, pētot auto virsbūvi, svarīgi pamanīt norādes, ka ir bijuši kādi virsbūves defekti, piekrāsošana, špaktelēšana, mainītas durvis, kapoti, spārni – tas viss var liecināt par bijušu avāriju, un attiecīgi, pēcavārijas remontu, kurš visbiežāk ir ar sliktu korozijas noturību, un rūsa var parādīties jau pirmā gada laikā.
2. Dzinējs – aplūkojiet eļļu izvelkot taustu – vai tā ir labā kondīcijā, vai nav kā emulsija. Pavērojiet vai darbojoties aktīvi nedūmo no eļļas iepildes, ja atskrūvē vāku. Vai antifrīzs ir pareizā tonī, dzidrs, vai tajā nav eļļa. Vai antifrīza sistēmā nav pārmērīgs spiediens – motra atgāzes. Vai dzinējs iedarbojas viegli auksts. Vai nav kādu specifisku trokšņu tam darbojoties. Braucot – vai dzinējs labi atsaucas gāzes pedālim, vai nerīstās, darbojās vienmērīgi. Svarīgi, vismaz pie auto iegādes – lai dzinējs ir labā darba kārtībā. Ja jau uzreiz pie auto pirkšanas tas būs ar defektu, un uzreiz būs jāremontē – tad tas ir cits stāsts, vai vēlaties šādu auto pirkt, visdrīzāk ka nē. Dūmi no izpūtēja, var daudz ko parādīt – zili dūmi – eļļa nokļūst degkamerā. Balti dūmi – antifrīzs degkamerā. Melni dūmi – nepareiza darbība dīzeļa motoram, dpf filtra trūkums un citas vainas. Pēc dzinēja uzsilšanas, kad tas un izpūtējs ir labi uzsiluši – dūmiem nevajadzētu būt vispār redzamiem, vai, ja auksts laiks, tad minimāli redzamiem. Viltīga nianse – ja eļļa tek gar vārstu blīvēm – zilie dūmi būs redzami tikai pie iedarbināšanas, kad auto kādu laiku pastāvējis, braucot nebūs manāmi, bet tas neko neglābj, skati jau vairs ar tādām atgāzēm neiziet, motora remonts nepieciešams.
3. Transmisija – vai viss darbojas kā tam jādarbojas, vai nav kādu lieku trokšņu, liekas raustīšanās, diskomforta, citu ķibeļu? Ja ir ķibeles, labāk auto nepirkt, bet pameklēt citu, kam ķibeles nav. No tā, ka pēc pusgada neuzradīsies kāda ķibele – neviens pasargāt nevar, bet vismaz, kādu laiciņu pēc pirkšanas varēsiet pabraukt bez remontiem.
4. Auto pārdevējs – liela nozīme ir tam, kāds ir auto pārdevējs. Pārpircēji – tā ir sava pasaule. Bet individuālie auto īpašnieki, kas pārdod savu auto – var daudz ko pateikt par automašīnu, gan ar vārdiem, gan starp rindiņām. Labi, ja cilvēks ir adekvāts, un atklāts, izstāsta auto vēsturi, kas darīts, kas remontēts, kur un kā braukts, kā auto lietots, un no kurienes nācis. Arī kāds ir braucēja stils – vai viņš pārslogo motoru un piekari spiežot gāzi vienmēr līdz galam, trakojot un plosoties, vai brauc mierīgi, savās darīšanās. Arī kāda ir īpašnieka attieksme pret auto tehnisko pusi – vai akurāti apkopj, vai laikā maina eļļas utt.
5. Auto pirkšana bieži ir arī emocionāls piedzīvojums, pārdzīvojums, pret konkrēto auto var justies simpātijas, tas var patikt, var šķist aizraujošs, iekārojoams, brīnišķīgs, skaists, stilīgs, utt. Būtiski ir pie auto apskates no emocijām atteikties, neiegrimt tajās, netīksmināties cik jauks salons, cik smuks tas vai cits elements, jo pilni šroti ir ar automašīnām, kurām ir ļoti skaisti ērti saloni, skaisti lukturi, smukas plūdlīniju formas, stilīgas lampiņas, labs radio, skaļa mūzika utt. Jūsu uzdevums ir no simtiem sliktu auto, izvēlēties to vienu – kurš būs uzticams, nenobraukts, labs. Un, šāda auto izvēlē, jāpieņem, ka var nākties arī izdarīt “grūtas izvēles”, piemēram, atteikties no tik kārotā ādas salona, vai nenopirkt auto tādā virsbūves krāsā, kāda izsapņota, jo, kā jau iepriekš rakstījām – atrast labu auto ir grūti, bet atrast konkrēta modeļa, konkrētā krāsā, ar konkrēto motoru un salonu – labu auto – ir vēl tūkstošreiz grūtāk, un ir liela iespēja uzķerties uz to vienīgo tirgū, kas pieejams, un kurš ir diezgan čābīgā stāvoklī. Ja kādi no šiem skaistuma elementiem ir ļoti svarīgi, jāatceras, ka ļoti daudz ko auto var uzlabot un papildināt arī pēc tā iegādes, gan labu audio sistēmu, gan sēdekļus, stūri var pāršūt, ar ādu vai citiem materiāliem, arī virsbūvi var aplīmēt izsapņotajā tonī. Un arī, sākot braukt ar auto ikdienā, pēc dažām nedēļām sajūtas un emocijas var mainīties, auto var iepatikties tāds kāds ir, un pazust vēlme to pārkrāsot vai modificēt.

Par dažādu auto formātu plusiem un mīnusiem, ko labāk izvēlēties

1. Benzīna vai dīzeļa dzinējs? Pēdējos gados vērojams, ka benzīna dzinējiem ir mazāk ķibeļu, kopumā, un mūžs, var teikt, ilgāks, kā dīzeļdzinējiem. Un liels pluss benzīna dzinējiem ir laba lekšana ziemā, klusa darbība, bez diskomforta un vibrācijas. Dīzeļdzinēju pluss – galvenokārt tā ir ekonomija, pie līdzīgiem apstākļiem, dīzeļdzinējs var ēst par 10% mazāk degvielas, kā benzīna dzinējs. Cik tas ir daudz gada griezumā – ja gadā tērējat 3000 eiro par benzīnu, tad par dīzeļdegvielu tērēsiet 2700 eiro. Par 300 eiro mazāk, jeb par 25 eiro mazāk mēnesī. Dīzeļdzinējam nepieciešams lielāks, dārgāks akumulators, iespējams, biežāka eļļas maiņa, kādreiz jāmaina kvēlsveces, ja vēlas to iedarbināt arī ziemā, nav mūžīgas degvielas sprauslas un degvielas sūknis, ir dažādi dpf filtri u.c. iekārtas, kuras, arī nav mūžīgas. Dīzeļdzinējs darbojas skaļi, arī auto salonā visbiežāk tomēr tas ir jūtams, gan trokšņa gan vibrācijas veidā, ja neskaita kādus īpaši ekskluzīvus auto modeļus ar super pastiprinātu skaņas izolāciju. Protams, par to kurš dzinējs ir labāka izvēle – pasaulē notiek kari, abas puses netaisās slēgt pamieru:) Mūsu rekomendācija būtu izvēlēties benzīna dzinēju. Protams, arī atkarīgs no auto modeļa, ir atsevišķi, neveiksmīgi, īsmūžīgi dzinēji gan vienam gan otram degvielas veidam.
2. Gāzes iekārta – ja tā auto jau ir uzstādīta, un īpaši, ja dzinējs ir lielāka tilpuma, vairāk kā 2 litri – tad var turpināt braukt ar to, un zināmā mērā, braukt ekonomiski. Ja iekārtas šim auto nav, bet apsverat tās iebūvēšanu – šis jautājums ir sarežģīts, jo ne tikai iekārtas cena jāņem vērā, bet arī tas, ka bez gāzes mazliet patērēsies arī benzīns, un ja gāze ir 0,5 no benzīna cenas, bet patērējas 10-15% vairāk, tātad jau 0,6, plus patērētais benzīns, motoram uzsilstot, vai veicot apdzīšanas manevrus – jau sastādīs 0,7-0,8 no benzīna izmaksām. Vēl jāpieskaita klāt papildus svars – gāzes balons, un reizi gadā – gāzes filtru un iekārtu apkopšana. Rezultātā, reālā izdevumu starpība lietojot benzīna vai gāzes auto – var svārstīties ap 0,7-0,8, tā nav divkārt lētāka, un atpelnīšanos katrs var rēķināt, vērts tad, ja nobraukumi un izdevumi par degvielu ir ievērojami lieli. Kā arī, gāzes sadegšana ir lēnāka kā benzīna, dzinēji nav būvēti šādam sadegšanas laikam, izplūdes vārsti attiecīgi saskaras ar lielāku temperatūru, un atkarībā no dzinēja modeļa un veida, tas var saīsināt dzinēja mūžu. Jāatzīmē, ka izmeši no gāzes ir ievērojami mazāki kā no dīzeļa vai benzīna, šis ir salīdzinoši dabai draudzīgs, ekoloģisks degvielas veids, un ir patīkami braukt, apzinoties, ka aizmugurē nepaliek mākonis ar indīgām vielām.
3. Elektroauto. Tam ir daudz plusu, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automašīnām, piemēram – klusa darbība, komforts, braukšana kā ar automātisko ātrumkārbu – bez pašas ātrumkārbas (nav jāremontē ātrumkārba), laba un pat pārāk laba dinamika, jauda, ekonomiskums – mazākie elektroauto tērē ap 15kwh uz simts km. Bremzēšana ar motoru – nedilst bremžu uzlikas, enerģija atgriežas atpakaļ akumulatorā. Un tam ir arī saraksts ar mīnusiem – salīdzinoši ilga uzpilde, kura neapgrūtina, ja privātmājā auto lādējat pa naktīm, bet nav ērta, ja braucat tālā ceļojumā un negribat pastaigāties vai sēdēt kafejnīcās kamēr auto lādējās. Salīdzinoši mazs nobraucamais attālums ar vienu uzlādi – ja iekšdedzes auto var nobraukt 1000 km, netuvojoties benzīntankam, tad elektroauto – 300, maksimums – 400km. Mazākie auto – tādi, kā Mitsubishi Imiev, vai Citroen C zero, vai Peugeot Ion – tikai 70-80 kilometrus. Neomulīgs trūkums ir akumulatoru tieksme uzliesmot un eksplodēt – protams, tie to nedara kad vien ienāk prātā, bet retās situācijās, vai nu elektroniskas kļūmes gadījumā, vai autoavārijā, ja akumulators tiek fiziski bojāts, deformēts, saspiestās litija šūnas tad zaudē hērmētiskumu, gaiss ar mitrumu tajās iekļūst un sākas enerģiska uzliesmošana, kas drīz vien pārņem visu kopējo akumulatora bateriju. Labi, ja cilvēki tad ir tikuši projām no auto. Ir daži, nedaudzi elektroauto, ar vāji degošām, gandrīz nedegošām baterijām. Auto apkure ziemā – bieži ir vāja, un prasa zināmu daļu no uzkrātās elektrības.

Gaidīsim Jūsu jautājumus – šeit, komentāru sadaļā, par kādām auto pirkšanas un izvēles niansēm pastāstīt sīkāk.

Veiksmīgu dienu!!!